Kultūru Latvijā veido baltu mantojums, vēsturiskās pārmaiņas, vietējās kopienas un saskare ar plašākām Eiropas kultūrām. Dzīves posmi ietekmē ģimenes lomas, izglītību, darbu, bērnu audzināšanu un attiecības starp paaudzēm. Vēsture palīdz izprast publiskos simbolus, piemiņas dienas, pilsētas, valodas un diskusijas par identitāti. Māksla parādās muzejos, galerijās, arhitektūrā, dizainā, publiskajā telpā, amatniecībā, tekstilizstrādājumos, keramikā, festivālos un privātās mājās. Reliģiskā dzīve ietver luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu, ebreju un citas kopienas, kā arī sekulāras un privāti garīgas pieejas. Latviešu valoda ir valsts valoda un galvenā valsts pārvaldes un valsts mēroga sabiedriskās dzīves valoda; krievu valodu plaši saprot dažās sabiedrības daļās, savukārt latgaliešu un lībiešu valodām ir reģionāla un kultūras nozīme. Tradīcijas saista sezonālus notikumus, ēdienus, dziesmas, amatniecību, ģimenes sanākšanas, kapsētu apmeklējumus, vārda dienas, Ziemassvētku paražas un vasaras saulgriežu svētkus, piemēram, vasaras saulgriežu svētki (Jāņi) un vasaras saulgriežu vakars (Līgo). Kopdzīve arī ir kultūras dzīves daļa: skolas, darbavietas, apkaimes, pašvaldības un kultūras aktivitātes ikdienā saved kopā latviešu un krievu valodā runājošās kopienas, reģionālās grupas, minoritātes, jaunpienācējus un cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi. Šīs jomas tiek nošķirtas, jo kultūra izpaužas gan formālās institūcijās, gan ikdienišķās izvēlēs par valodu, svētkiem, atmiņu, ticību, mākslu un savstarpēju cieņu.
Kultūra Latvijā
Kultūra Latvijā ietver ģimenes dzīvi, vēsturisko atmiņu, mākslu, reliģiju, valodu, tradīcijas un ikdienas sadarbību. Latvijas kultūras dzīve apvieno nacionālos simbolus ar reģionālajām identitātēm un atšķirīgu personisko pieredzi. Viena un tā pati persona var piedalīties vairākās tradīcijās, runāt vairāk nekā vienā valodā un personiski attiekties pret reliģiju vai vēsturi.
Tip
Uztveriet kultūru Latvijā kā savstarpēji pārklājošos dzīvesveidus, saziņas veidus un līdzdalības formas, nevis kā vienu identitāti. Sāciet ar kultūras vidi, kas atbilst jūsu situācijai, vienlaikus ņemot vērā reģionālās, lingvistiskās, reliģiskās un personiskās atšķirības. Cieņpilna līdzdalība nozīmē vērot vietējo kontekstu, nevis pieņemt, ka viena paraža pārstāv visus.