Igauņu valodā daba ir “loodus”, bet dabas aizsardzība — “looduskaitse”. Igaunijā daba ir tuva ikdienas dzīvei, jo pat pilsētas bieži atrodas netālu no mežiem, mitrājiem, laukiem, upēm vai piekrastes. Meži ir viena no pazīstamākajām ainavām. Tie nodrošina dzīvotnes, kokmateriālus, ogas, sēnes, atpūtas iespējas un kultūras vērtības, taču tie ir arī saimnieciskas darbības vietas, kur var notikt mežizstrāde, medības un dabas aizsardzība. Purvi un citi mitrāji ir raksturīga Igaunijas ainavas daļa. Tie uzkrāj ūdeni, ir mājvieta īpaši pielāgotiem augiem un dzīvniekiem, un var būt jutīgi, tāpēc marķētas laipas bieži ir drošākais veids, kā tos apmeklēt, nodarot pēc iespējas mazāku kaitējumu. Igaunijā ir arī daudz ezeru, upju, piekrastes biotopu un salu. Ūdens līmenis, laikapstākļi, ledus, viļņi un mīksta grunts var strauji mainīt apstākļus, pat ja ainava šķiet mierīga. Dabas aizsardzība tiek īstenota, izmantojot vairākus aizsargājamo teritoriju veidus un konkrētai vietai noteiktus noteikumus. Var tikt aizsargāta visa ainava, biotops, suga vai dabas objekts, un atļautās darbības var atšķirties pat vienas teritorijas ietvaros. Cilvēki dabā bieži dodas pastaigās, apmetas nometnē, vēro savvaļas dzīvniekus un vāc ogas vai sēnes. Daudzviet piekļuve ir plaša, taču tas neatceļ pienākumu cienīt privātmājas, apstrādātu zemi, zīmes, pagaidu slēgumus un ierobežojumus. Savvaļas dzīvnieki jāvēro no attāluma. To barošana, vajāšana, aizskaršana vai tuvošanās mazuļiem var tiem kaitēt un apdraudēt cilvēkus. Uguns, atkritumi, troksnis, suņi, transportlīdzekļi un nometņošana var nodarīt kaitējumu, ja ar tiem rīkojas neapdomīgi. Noteiktas takas, nometņu vietas un ugunskura vietas palīdz koncentrēt apmeklētāju plūsmu tur, kur to var pārvaldīt. Dabas pieejamībai ir reāli ierobežojumi, jo dabas aizsardzības, privāttiesību, mežsaimniecības darbu, medību, laikapstākļu un sabiedrības drošības dēļ dažkārt ir nepieciešami ierobežojumi. Tāpēc atbildīga atpūta dabā Igaunijā parasti ietver konkrētās vietas noteikumu pārbaudi pirms došanās ceļā.
Daba Igaunijā
Igaunijas dabu veido meži, purvi, mitrāji, ezeri, upes, salas un Baltijas jūras piekraste. Šīs vietas ir savvaļas dzīvnieku dzīves vide un sniedz cilvēkiem iespēju pastaigāties, vākt dabas veltes, mācīties un mierīgi atpūsties. Apmeklētājiem jārespektē aizsargājamās teritorijas, privātīpašums, ugunsdrošība un sezonālie ierobežojumi.
Tip
Izvēlieties maršrutu, kas atbilst jūsu pieredzei, transporta iespējām, apģērbam un diennakts gaišajam laikam. Ierodoties izlasiet vietējās zīmes, jo noteikumi var atšķirties pat blakus esošās takās vai aizsardzības zonās. Atstājiet vietu tīru, turieties pa gabalu no savvaļas dzīvniekiem un dodieties atpakaļ, ja laikapstākļi vai zemes apstākļi kļūst nedroši.