Paziņu Igaunijā parasti sauc par “tuttav”. Tas ir cilvēks, kuru atpazīstat un pazīstat, bet ar kuru ne vienmēr dalāties privātos jautājumos vai uzņematies lielas saistības. Paziņas bieži sastop darbā, skolā, universitātē, dzīvesvietā, bērnu nodarbībās, vaļaspriekos, brīvprātīgo grupās vai regulāri apmeklētās vietās. Regulārs kontakts palīdz cilvēkiem atcerēties un labāk iepazīt citam citu. Pirmās sarunas var būt īsas un lietišķas. Kopīgā nodarbe, darbs, mācības, laikapstākļi, ceļošana, ēdiens vai apkārtne var būt ērts sarunas sākums. Personiskā telpa un privātums ir labs orientieris. Jautājumi par ienākumiem, ģimenes plāniem, politiku, veselību vai privāto pagātni var būt pārāk personiski, pirms izveidojies savstarpējs komforts. Sveicienam nav jābūt sarežģītam. Daudzās situācijās pietiek nosaukt cilvēku vārdā, uzturēt situācijai atbilstošu acu kontaktu un runāt skaidri. Paziņa atkārtotu pozitīvu pieredžu gaitā var kļūt par draugu. Šādu pāreju nevar pieprasīt, un viens cilvēks var sajust tuvību agrāk nekā otrs. Arī mazāk ciešām sociālajām saitēm ir praktiska vērtība. Paziņas var dalīties ar informāciju, iepazīstināt cilvēkus, izskaidrot vietējo paražu vai palīdzēt jaunā vietā justies mazāk svešam. Pat brīvā kontaktā svarīga ir uzticamība. Cieņa pret atteikumu, izvairīšanās no tenkām un tādu solījumu nedošana, kurus nevarat izpildīt, sargā jūsu reputāciju un otra cilvēka uzticēšanos.
Paziņas Igaunijā
Paziņas Igaunijā ir cilvēki, kurus pazīstat, bet vēl neuzskatāt par tuviem draugiem. Igauņu vārds “tuttav” nozīmē paziņu, bet “tuttavad” ir tā daudzskaitļa forma. Šādas mazāk ciešas saiknes var sniegt vietējo informāciju un sabiedrību, kā arī pavērt ceļu uz dziļāku uzticēšanos.
Tip
Uztveriet paziņas Igaunijā kā vērtīgus kontaktus, taču nesteidziniet tuvības veidošanos. Iegaumējiet vārdus, atsaucieties uz kopīgo situāciju un, ja vēlaties turpināt kontaktu, izsakiet skaidru uzaicinājumu. Ļaujiet otra cilvēka atbildei noteikt nākamo soli.